INFORMĀCIJA PAR SIBĪRIJAS HASKIJA STANDARTU

Foruma veidotāji cer uz lielāku ieinteresētību no SIBĪRIJAS HASKIJU īpašniekiem kuri varētu papildināt Haskiju tēmu ar interesantām bildēm ,aktivitātēm . Kā arī ar interesantiem materiāliem par šķirnes standartu.
Paldies
standarts iekopēts no oficiālās FCI mājas lapas
Fédération Cynologique Internationale

FCI-Standard N° 270/ 24. 01. 2000 / GB SIBERIAN HUSKY
ORIGIN : U.S.A.
DATE OF PUBLICATION OF THE ORIGINAL VALID STANDARD : 02.02.1995.
UTILIZATION :Sledge dog.
CLASSIFICATION F.C.I. :Group 5 Spitz and primitive types.
Section1 Nordic Sledge Dogs.
Without working trial
GENERAL APPEARANCE : The Siberian Husky is a medium-sized working dog, quick and light on his feet and free and graceful in action. His moderately compact and well furred body, erect ears and brush tail suggest his Northern heritage. His characteristic gait is smooth and seemingly effortless. He performs his original function in harness most capably, carrying a light load at a moderate speed over great distances. His body proportions and form reflect this basic balance of power, speed and endurance. The males of the Siberian Husky breed are masculine but never coarse; the bitches are feminine but without weakness of structure. In proper condition, with muscle firm and well developed, the Siberian Husky does not carry excess weight.

IMPORTANT PROPORTIONS :- In profile, the length of the body from the point of the shoulder to the rear point of the croup is slightly longer than the height of the body from the ground to the top of the withers.
- The distance from the tip of the nose to the stop is equal to the distance from the stop to the occiput.

BEHAVIOUR / TEMPERAMENT : The characteristic temperament of the Siberian Husky is friendly and gentle, but also alert and outgoing. He does not display the possessive qualities of the guard dog, nor is he overly suspicious of strangers or aggressive with other dogs.
Some measure of reserve and dignity may be expected in the mature dog. His intelligence, tractability, and eager disposition make him an agreeable companion and willing worker.

HEAD

CRANIAL REGION :
Skull : Of medium size and in proportion to the body; sligthly rounded on top and tapering from the widest point to the eyes.
Stop : Well defined.

FACIAL REGION :
Nose : Black in gray, tan or black dogs; liver in copper dogs; may be flesh-coloured in pure white dogs. The pink-streaked « snow nose » is acceptable.
Muzzle : Of medium length and of medium width, tapering gradually to the nose, with the tip neither pointed nor square. The bridge of the nose is straight from the stop to the tip.
Lips : Well pigmented and close fitting.
Jaws/Teeth : Closing in a scissor bite.
Eyes : Almond shaped, moderately spaced and set a trifle obliquely. Eyes may be brown or blue in colour; one of each or particoloured are acceptable.
Expression : Keen, but friendly, interested and even mischievous.
Ears : Of medium size, triangular in shape, close fitting and set high on the head. They are thick, well furred, slightly arched at the back, and strongly erect, with slightly rounded tips pointing straight up.

NECK : Medium in length, arched and carried proudly erect when dog is standing. When moving at a trot, the neck is extended so that the head is carried slightly forward.

BODY :
Back : Straight and strong, with a level topline from withers to croup. Of medium length, neither cobby nor slack from excessive length.
Loin : Taut and lean, narrower than the rib cage, and with a slight tuck-up.
Croup : Slopes away from the spine at an angle, but never so steeply as to restrict the rearward thrust of the hind legs.
Chest : Deep and strong, but not too broad, with the deepest point being just behind and level with the elbows. The ribs are well sprung from the spine but flattened on the sides to allow for freedom of action.

TAIL : The well furred tail of fox-brush shape is set on just below the level of the topline, and is usually carried over the back in a graceful sickle curve when the dog is at attention. When carried up, the tail does not curl to either side of the body, nor does it snap flat against the back. A trailing tail is normal for the dog when in repose. Hair on the tail is of medium length and approximately the same length on top, sides and bottom, giving the appearance of a round brush.

LIMBS

FOREQUARTERS : When standing and viewed from the front, the legs are moderately spaced, parallel and straight. Bone is substantial but never heavy. Length of the leg from the elbow to ground is slightly more than the distance from the elbow to the top of withers. Dewclaws on forelegs may be removed.
Shoulders and arm : The shoulder blade is well laid back. The upper arm angles slightly backward from point of shoulder to elbow, and is never perpendicular to the ground. The muscles and ligaments holding the shoulder to the rib cage are firm and well developed.
Elbows : Close to the body and turned neither in nor out.
Pastern joint : Strong, but flexible.
Pasterns : Viewed from the side, pasterns are slightly slanted.

HINDQUARTERS : When standing and viewed from the rear, the hind legs are moderately spaced and parallel. Dewclaws, if any, are to be removed.
Upper thigh : Well muscled and powerful.
Stifle : Well bent.
Hock joint : Well defined and set low to ground.

FEET : Oval in shape but not long. The paws are medium in size, compact and well furred between the toes and pads. The pads are tough and thickly cushioned. The paws neither turn in nor out when the dog is in natural stance.

GAIT / MOVEMENT : The Siberian Husky’s characteristic gait is smooth and seemingly effortless. He is quick and light on his feet, and when in the show ring should be gaited on a loose lead at a moderately fast trot, exhibiting good reach in the forequarters and good drive in the hindquarters. When viewed from the front to rear while moving at a walk the Siberian Husky does not single-track, but as the speed increases the legs gradually angle inward until the pads are falling on a line directly under the longitudinal center of the body. As the pad marks converge, the forelegs and hind legs are carried straightforward, with neither elbows nor stifles turned in or out. Each’hind leg moves in the path of the foreleg on the same side. While the dog is gaiting, the topline remains firm and level.

COAT

HAIR : The coat of the Siberian Husky is double and medium in length, giving a well furred appearance, but is never so long as to obscure the cleancut outline of the dog. The undercoat is soft and dense and of sufficient length to support the outer coat. The guard hairs of the outer coat are straight and somewhat smooth lying, never harsh nor standing straight off from the body. It should be noted that the absence of the undercoat during the shedding season is normal. Trimming of whiskers and fur between the toes and around the feet to present a neater appearance is permissible. Trimming the fur on any other part of the dog is not to be condoned and should be severely penalized.

COLOUR : All colours from black to pure white are allowed. A variety of markings on the head is common, including many striking patterns not found in other breeds.

SIZE AND WEIGHT :
Height at withers :
Dogs:21 to 23, 5 inches (53,5 - 60 cm).
Females :20 to 22 inches (50,5 - 56 cm).
Weight :
Dogs : 45 to 60 pounds (20,5 - 28 kg).
Females :35 to 50 pounds (15,5 - 23 kg).
Weight is in proportion to height. The measurements mentioned above represent the extreme height and weight limits with no preference given to either extreme. Any appearance of excessive bone or weight should be penalized.

SUMMARY : The most important breed characteristics of the Siberian Husky are medium size, moderate bone, well balanced proportions, ease and freedom of movement, proper coat, pleasing head and ears, correct tail, and good disposition. Any appearance of excessive bone or weight, constricted or clumsy gait, or long, rough coat should be penalized. The Siberian Husky never appears so heavy or coarse as to suggest a freighting animal; nor is he so light and fragile as to suggest a sprint-racing animal. In both sexes the Siberian Husky gives the appearance of being capable of great endurance. In addition to the faults already noted, the obvious structural faults common to all breeds are as undesirable in the Siberian Husky as in any other breed, even though they are not specifically mentioned herein.

FAULTS : Any departure from the foregoing points should be considered a fault and the seriousness with which the fault should be regarded should be in exact proportion to its degree and its effect upon the health and welfare of the dog.
• Skull : Head clumsy or heavy; head too finely chiseled.
• Stop : Insufficient.
• Muzzle : Either too snipy or too coarse; too short or too long.
• Jaws/Teeth : Any bite other than scissor bite.
• Eyes : Set too obliquely; set too close together.
• Ears : Too large in proportion to the head; too wide set; not strongly erect.
• Neck : Too short and thick; too long.
• Back : Weak or slack back; roached back; sloping topline.
• Chest : Too broad; « barrel ribs »; ribs too flat or weak.
• Tail : A snapped or tightly curled tail; highly plumed tail; tail set too low or too high.
• Shoulders : Straight shoulders; loose shoulders.
• Forequarters : Weak pasterns; too heavy bone; too narrow or too wide in the front; out at the elbows.
• Hindquarters : Straight stifles, cow-hocks, too narrow or too wide in the rear.
• Feet : Soft or splayed toes; paws too large and clumsy; paws too small and delicate; toeing in or out.
• Gait/Movement : Short, prancing or choppy gait, lumbering or rolling gait; crossing or crabbing.
• Hair : Long, rough, or shaggy coat; texture too harsh or too silky; trimming of the coat, except as permitted above.

ELIMINATING FAULTS :
• Aggresive or overly shy.
• Dogs over 23,5 inches (60 cm) and bitches over 22 inches (56 cm).

Any dog clearly showing physical or behavioural abnormalities shall be disqualified.

N.B. : Male animals should have two apparently normal testicles fully descended into the scrotum.

____________________________________________________________________________________________

Vispārējs raksturojums:
Sibīrijas haskijs jeb eskimosu suns salīdzinājumā ar citiem kamanu suņiem ir mazāks un smalkāk veidots. Tā augums skaustā no 53,5-60 cm, svars 20,5-28 kg., kuces ir nedaudz mazākas un vieglākas par suņiem,to augums skaustā no 50,5-56cm.,svars no 15.5-23.

Sibīrijas haskijs ir viena no populārākajām braucamo suņu šķirnēm. Šie suņi sāka izplatīties, kopš 20. gadsimta sākumā ASV kāds krievu zvērādu tirgotājs ar saviem

Sibīrijas suņiem piedalījās kamanu vilcēju suņu sacīkstēs un ieņēma godalgotu vietu. 20. gadsimta 50.-tajos un 60.-tajos gados nelielie, slaidie un ātrie suņi tika daudzviet audzēti. Nartu vilcēju sacensībām gūstot atzinību arī Eiropā, Sibīrijas haskijs atrada savus piekritējus arī citās valstīs ārpus ASV.

Suņu pievilcīgā āriene - kuplais kažoks, skaisto acu ieinteresētais skatiens - reti kuru atstāj vienaldzīgu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka suņos ir iedzimts sacensību gars un vienīgā nodarbošanās, kurai tie ar visu sirdi nododas, ir kamanu vilkšana. Vienmēr gatavi darbam, ātrie, izturīgie un veiklie haskiji ir lieliski pajūga suņi un uzticami biedri saimniekam. Haskiji ir apveltīti ar izteiktiem mednieka instinktiem,tomēr navpiemēroti medībām.
Enerģiskie un dzīvespriecīgie, sabiedriskie suņi ir laipni un atsaucīgi ar visiem svešiniekiem, rej reti, tādēļ nav piemēroti apsargāšanai. Turēšanai dzīvoklī šie suņi pilnīgi nav piemēroti. To kažoks sastāv no gariem akotmatiem un blīvu, biezu pavilnu, kas pasargā visbargākajā salā un vējā. Vislabprātāk haskiji, kā jau visi Ziemeļu suņi, dzīvo ārā, arī ziemas salā. Ja šie suņi netiek nodarbināti iejūgā, tiem nepieciešams atrast citu aktīvu nodarbošanos. Vientuļš un fiziski nenoslogots suns var sākt uzvesties neciešami. To vienīgais īstais prieks ir darboties komandā un skriet,skriet,skriet

FCI standarts 270 / 23.02.1995
5.grupa.
IZCELSME

ASV.

VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Sibīrijas haskijs – vidējs darba suns, ātrs, graciozs, brīvs un elegants kustībā. Tā vienmērīgi kompaktais, ar biezu apmatojumu klātais ķermenis, vertikāli saslietās ausis un kuplā aste norāda uz ziemeļniecisku izcelsmi. Viņam ir raksturīga plūstoša un acīmredzami viegla gaita. Tas ir spējīgs izcili veikt kamanu suņa pienākumus un mērenā tempā vilkt vieglas kravas, veicot lielus attālumus. Haskija ķermeņa forma un proporcijas izstaro spēku un izturību. Suņi ir vīrišķīgi un nekad neatļaujas būt rupji; kuces sievišķīgas, bet bez vājuma pazīmēm ķermeņa uzbūvē. Sibīrijas haskijam, kurš ir pareizi barots, labi attīstīts, ar stiegrainu muskulatūru, nav liekā svara.

AUGUMS, PROPORCIJAS

Skausta augstums: suņiem: 53,5 - 60 cm, kucēm: 50,5 - 56 cm cm. Svars:

suņiem: 20,5 - 28 kg, kucēm: 15,5 - 23 kg.

svars ir proporcionāli pareizs skausta augstumam. Dotie izmēri un svars ir galējās robežas, tie nav ideālie rādītāji. Liekais ķermeņa un skeleta svars tiek uzskatīti par trūkumu. Ķermeņa garums, ko mēra no pleca locītavas iekšējā stūra līdz sēdes kaulam, nedaudz pārsniedz skausta augstumu.

GALVA

Izteiksme: vērīga, caururbjoša, bet draudzīga; ieinteresēta un pat rotaļīga.

ACIS

Mandeļveidīgas, labi novietotas un nedaudz slīpas. Acis var būt brūnas vai zilas, tiek pieļautas abējādas acu krāsas, kā arī acis dažādās krāsās. Par trūkumu tiek uzskatītas pārāk šķībi izvietotas, vai pārāk tuvu stāvošas acis.

AUSIS

Vidēja lieluma, trīsstūrveida, augstu un tuvu novietotas. Biezas, vertikāli saslietas, labi apspalvotas, aizmugurē nedaudz izliektas, galos viegli noapaļotas. Trūkumi: pārāk lielas, galvai neproporcionālas ausis; pārāk plati izvietotas, šķībi stāvošas.

GALVASKAUSS

Vidēji liels, proporcionāls ķermenim, augšpusē nedaudz noapaļots, sašaurinās virzienā no degungala uz acīm. Trūkumi: neveikla vai smaga galva; pārāk smalka galva.

PURNS

Vidēja garuma, kas nozīmē, ka - attālums no deguna spoguļa līdz pieres pārejai uz purnu, ir vienāds ar attālumu no pārejas līdz pakauša izcilnim. Vidēji plats purns pakāpeniski sašaurinās degungala virzienā, tomēr beidzas ne asi, ne plati. Trūkumi: pārāk tievs vai pārāk resns, pārāk īss vai pārāk garš purns.

DEGUNGALS

Pelēkiem, rudiem un melniem suņiem deguna spogulis ir melns; vara krāsas suņiem – brūns; tīri baltiem suņiem tas mēdz būt miesas krāsā. „Sniegots deguns” ar rozā svītriņu netiek uzskatīts par trūkumu.

LŪPAS

Labi pigmentētas, cieši piegulošas.

SAKODIENS

Šķērveida sakodiens. Trūkumi: jebkura novirze no šķērveida sakodiena.

KAKLS, MUGURAS LĪNIJA, ĶERMENIS

Kakls: vidēji garš, izliekts, skaustā lepni sasliets. Rikšojot, kakls vērsts tā, lai galva būtu nedaudz pieliekta.

Trūkumi: pārāk īss un resns, pārāk garš kakls.

Krūtis: dziļas un spēcīgas, bet ne platas; zemākais to punkts atrodas uzreiz aiz un vienādā augstumā ar elkoņiem. Ribas labi noapaļotas tieši pie mugurkaula pamatnes, bet sānos tās ir vairāk plakanas, lai būtu brīvākas kustības. Trūkumi: pārāk platas krūtis, mucveidīgs krūšu kurvis; pārāk plakanas vai vājas ribas.

MUGURA

Taisna un spēcīga, ar horizontālu muguras līniju no lāpstiņām līdz krustiem. Mugura ir vidēji gara, nav pārāk īsa un vāja. Jostasvieta ar spēcīgu un stiegrainu muskulatūru, viegli izliekta. Krusti nolaideni, bet ne tik ļoti, lai iespaidotu pakaļkāju stāvotni.

Trūkumi: ieliekta un vāja mugura; uzliekta vai ieliekta muguras līnija.

ASTE

Kupla, novietota nedaudz zem muguras līnijas, ja suns ir sasprindzis, tad aste tiek pacelta virs muguras sirpjveidīgi. Tomēr aste nedrīkst sagriezties ritenī ne uz vienu pusi, tā nedrīkst cieši pieglausties mugurai. Nokarājusies aste ir pieņemama, kad suns mierīgi, nesatraukti stāv uz vietas. Astes akots vidēji garš un aptuveni vienāds visās astes pusēs, tā izskatās kā apaļa birste.

Trūkumi: mugurai pieguloša vai ciešā gredzenā savilkta aste; pārāk kupla aste; pārāk zemu vai pārāk aukstu novietota aste.

PRIEKŠĒJĀS EKSTREMITĀTES

Plecs: lāpstiņa guļ pareizi – aizmugurē. Plecs no lāpstiņas līdz elkoņa locītavai nedaudz pavirzīts atpakaļ, nekad neatrodas vertikāli muguras līnijai. Muskuļi un saites, kas piekļauj lāpstiņu krūšu kurvim, ir labi attīstīti un stiegraini.

Trūkumi: taisni pleci; brīvi pleci.

Priekšējās ekstremitātes: skatoties no priekšas, kājām jābūt mērenā attālumā vienai no otras, paralēlām un taisnām, turklāt elkoņiem cieši jāpieguļ ķermenim, neizvēršoties ne uz ārpusi, ne iekšpusi. Skatoties no sāniem, ķepai jābūt nedaudz izvirzītai uz priekšu; apakšējās locītavas ir spēcīgas un lokanas. Kauli – masīvi, bet ne smagi. Kāju garums no apakšējās līdz pleca locītavai nedaudz pārsniedz attālumu no elkoņa līdz pleca locītavai. Liekie pirksti jānogriež.

Trūkumi: nestingras ķepas; pārāk masīvi kauli; pārāk plata vai pārāk šaura kāju stāvotne; izvērsti elkoņi.

ĶEPAS

Ovālas, bet ne garas, vidēji lielas, kompaktas un ar bagātīgu apmatojumu starp pirkstiem. Elastīgi un blīvi spilventiņi. Dabiskajā pozā ķepas nav vērstas ne uz iekšpusi, ne ārpusi.

Trūkumi: vāji vai ieplesti pirksti; pārāk lielas, neveiklas ķepas, pārāk mazi nagi; īsi un plaši ieplesti pirksti.

PAKAĻĒJĀS EKSTREMITĀTES

Skatoties no aizmugures, kājām jābūt mērenā attālumā vienai no otras, paralēlām. Muskuļoti un spēcīgi gurni, stūrainas lecamās locītavas, spilgti izteiktas un zemu novietotas lecamās locītavas. Liekajiem pirkstiem, ja tādi ir, jābūt nogrieztiem.

Trūkumi: iztaisnoti ceļi, X vai Y veida kāju stāvotne, pārāk plata vai pārāk šaura kāju stāvotne.

KAŽOKS

Sibīrijas haskija kažoks ir dubults, vidēji garš, rada brīnišķīgu, kažokādai līdzīgu iespaidu, bet tas nav tik garš, lai nosegtu suņa izteiktās kontūras. Pavilna ir mīksta un blīva, pietiekoši gara, lai balstītu sedzošo akotu. Akotmati ir gari, taisni un nedaudz pieguloši, tie nekad nav cieti, nestāv taisni. Jāņem vērā, ka apmatojuma maiņas periodā, pavilnas trūkums ir dabiska parādība. Tiek pieļauta akotmatu, kā arī starp pirkstu un kāju vilnas, saīsināšana, lai piešķirtu sunim sakoptu izskatu. Kažoka cirpšana jebkurā citā vietā nav pieļaujama un tiek uzskatīta par sodāmu pārkāpumu.

Trūkumi: garš, nelīdzens vai plušķains apmatojums; pārāk cieta vai pārāk zīdaina apmatojuma struktūra; apmatojuma apcirpšana neatļautās ķermeņa vietās.

KRĀSA

Pieļaujamas visas nokrāsas no melnas līdz tīri baltai. Daudzveidīgie zīmējumi uz haskija galvas ir acīs krītoši, izteikti raksturīgi tieši šai šķirnei.

KUSTĪBAS

Plūstošas un acīmredzami vieglas. Sibīrijas haskijs ir izveicīgs un graciozs. Izstādēs tam ir jāparāda sevi viegli rikšojot ar brīvi krītošu pavadu, demonstrējot rāvienu uz priekšu un labu atspērienu. Skatoties no priekšas uz soļos ejošu haskiju, neizskatās, ka tā solis būtu šaurs; tomēr, ja tas skrien ātrāk, tad kājām ir tendence spert soļus aizvien vairāk uz vidu, un beigās jau ķepas nostājas gandrīz taisnā līnijā, tieši zem suņa ķermeņa. Kad ķepu pēdas sakrīt, priekšējās un pakaļējās ķepas kustās pilnīgi paralēli, turklāt elkoņi vai ceļi nevēršas ne uz iekšpusi, ne uz āru. Kājas kustās paralēli. Kustoties, muguras līnija paliek taisna un stingra.

Trūkumi: īsas, dejojošas, nemierīgas, smagas vai neveiklas kustības, sapītas, sasaistītas vai krustojošās kustības.

TEMPERAMENTS

Sibīrijas haskija temperamentu raksturo draudzīgums, lēnprātība, vērīgums un vēlme kontaktēties. Tam nav raksturīgas sargsuņiem piemītošās īpašības, tie neizturas aizdomīgi pret svešiniekiem, un nav agresīvi pret citiem suņiem. No pieaugušiem suņiem var sagaidīt apvaldītu un cienīgu izturēšanos. Viņa inteliģence, vadāmība un centība padara to par patīkamu ceļa biedru un paklausīgu palīgu.

SECINĀJUMS

Ļoti svarīgas haskija šķirnes īpatnības ir viņa vidējais augums, samērīgie kauli, harmoniskās ķermeņa proporcijas, vieglās un brīvās kustības, lieliskais kažoks, pievilcīgā galva un ausis, pareizā aste un saticīgais temperaments. Par trūkumu tiek uzskatīti smagi kauli, liekais svars, sapītas un smagnējas kustības, garš, ass apmatojums. Sibīrijas haskijam nav jāizskatās robustam vai smagnējam kā pajūga sunim, bet arī ne tik vieglam un trauslam kā sacīkšu skrējējam. Suņiem un kucēm ir jāparāda sava izturība. Bez augstākminētajiem trūkumiem, pastāv arī morfoloģiskas kļūdas, kas raksturīgas visām šķirnēm; nevēlamas gan haskijiem, gan citām suņu šķirnēm, pat, ja tās nav īpaši pieminētas.

PIEBILDE

Suņiem ir jābūt diviem labi redzamiem, attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnīgi atrodas sēklinieku maisiņā.
N.B. : Male animals should have two apparently normal testicles fully descended into the scrotum.

Sveicieni, sibīriešiem!
Man te jautājums uzradies. Kāpēc standarta apraksta latviešu versijā ir radies šis

Demix rakstīja:Vispārējs raksturojums:
Sibīrijas haskijs jeb eskimosu suns salīdzinājumā ...

Cik man zināms, tad Sibīrijas haskiju pirmsākumi meklējami Sibīrijas galējos ziemeļaustrumos un čukšu ciltī. Amerikā tie ienāca tikai 1909. gadā.
Eskimosu ciltīm ir dažādas šķirnes suņi, vieni no tiem ir malamuti. Kanādas eskimosiem ir huski, bet tā ir pavisam cita šķirne.

The Asian Chukchi people of the extreme northeastern part of Siberia,once depended on Siberian Huskies to survive.
http://www.akc.org/breeds/siberian_husky/history.cfm

Ir kāda cita versija vai apsvērumi ? Nu tas tā... ...dialoga uzsākšanai

Agita rakstīja:Sveicieni, sibīriešiem!
Man te jautājums uzradies. Kāpēc standarta apraksta latviešu versijā ir radies šis

Demix rakstīja:Vispārējs raksturojums:
Sibīrijas haskijs jeb eskimosu suns salīdzinājumā ...

Cik man zināms, tad Sibīrijas haskiju pirmsākumi meklējami Sibīrijas galējos ziemeļaustrumos un čukšu ciltī. Amerikā tie ienāca tikai 1909. gadā.
Eskimosu ciltīm ir dažādas šķirnes suņi, vieni no tiem ir malamuti. Kanādas eskimosiem ir huski, bet tā ir pavisam cita šķirne.

The Asian Chukchi people of the extreme northeastern part of Siberia,once depended on Siberian Huskies to survive.
http://www.akc.org/breeds/siberian_husky/history.cfm

Ir kāda cita versija vai apsvērumi ? Nu tas tā... ...dialoga uzsākšanai

Informācijas avoti ir dažādi,ir vairākas versijas,iespējams kļūdainas,šo ņēmu no Petneta,pieņemu,ka te nav domāta pamatizcelsme,bet tautas,kas izmantoja haskijus!!!Vienos avotos minēti čukči,citos eskimosi,man arī info,ka pirmie bija čukči!!!

nu ja, tas tāpat kā ar suni Balto, kas pēc Malamutu grāmatām ir malamuts haskiju pajūgā, bet pēc haskiju interneta lapām (neesmu lasījusi nevienu grāmatu ) - haskijs. Interesanti, kas Amerikā uz tā pieminekļa rakstīts.
....par eskimosu saistību ar haskiem vienalga strīdēšos , haskijus Amerikā eskimosi neizmantoja, tos izmantoja baltie ieceļotāji!

te man vēl viena interesanta lasāmviela,
http://siberian-husky-bloodlines.seppalasleddogs.com/chinook-wonalancet-alyeska.htm
kas var interesēt gan haskijus, gan malamutus.Sanāks laiks pārtulkošu latviski. Zollera raksts no šīs lapas nelasās, bet esmu lasījusi....khm, khm... - mūžīgais jautājums, kura līnija vairāk raksturo šķirni.

Agita rakstīja: nu ja, tas tāpat kā ar suni Balto, kas pēc Malamutu grāmatām ir malamuts haskiju pajūgā, bet pēc haskiju interneta lapām (neesmu lasījusi nevienu grāmatu ) - haskijs. Interesanti, kas Amerikā uz tā pieminekļa rakstīts.
....par eskimosu saistību ar haskiem vienalga strīdēšos , haskijus Amerikā eskimosi neizmantoja, tos izmantoja baltie ieceļotāji!

te man vēl viena interesanta lasāmviela,
http://siberian-husky-bloodlines.seppalasleddogs.com/chinook-wonalancet-alyeska.htm
kas var interesēt gan haskijus, gan malamutus.Sanāks laiks pārtulkošu latviski. Zollera raksts no šīs lapas nelasās, bet esmu lasījusi....khm, khm... - mūžīgais jautājums, kura līnija vairāk raksturo šķirni.

Ātrumā apskatījos trīs dažādus informācijas avotus,visos minēti čukči,tā kā labojam nost,kā to izdarīt,es vēl neesmu "iebraukusi'???

Agita rakstīja: nu ja, tas tāpat kā ar suni Balto, kas pēc Malamutu grāmatām ir malamuts haskiju pajūgā, bet pēc haskiju interneta lapām (neesmu lasījusi nevienu grāmatu ) - haskijs. Interesanti, kas Amerikā uz tā pieminekļa rakstīts.

From Wikipedia, the free encyclopedia
Jump to: navigation, search
For the 1995 animated film, see Balto (film).

Statue of Balto in Central Park (New York City)Balto (c.1919-14 March 1933) was a Siberian Husky sled dog who led his team on the final leg of the 1925 serum run to Nome, in which diphtheria antitoxin was transported from Anchorage, Alaska to Nenana, Alaska by train and then to Nome by dog sled to combat an outbreak of the disease. [1] [1][2] [3] The run is commemorated by the annual Iditarod Trail Sled Dog Race. Balto was named after the Sámi explorer Samuel Balto.

Man gan viņš izskatās vairāk pēc laikas Man tā multene ir mājās un tur sākumā ir tas piemineklis( tas īsts),varbūt var ieraudzīt,vēlāk apskatīšos,netā visur apakša nogriezta

Demix rakstīja:

Agita rakstīja: nu ja, tas tāpat kā ar suni Balto, kas pēc Malamutu grāmatām ir malamuts haskiju pajūgā, bet pēc haskiju interneta lapām (neesmu lasījusi nevienu grāmatu ) - haskijs. Interesanti, kas Amerikā uz tā pieminekļa rakstīts.
....par eskimosu saistību ar haskiem vienalga strīdēšos , haskijus Amerikā eskimosi neizmantoja, tos izmantoja baltie ieceļotāji!

te man vēl viena interesanta lasāmviela,
http://siberian-husky-bloodlines.seppalasleddogs.com/chinook-wonalancet-alyeska.htm
kas var interesēt gan haskijus, gan malamutus.Sanāks laiks pārtulkošu latviski. Zollera raksts no šīs lapas nelasās, bet esmu lasījusi....khm, khm... - mūžīgais jautājums, kura līnija vairāk raksturo šķirni.

Ātrumā apskatījos trīs dažādus informācijas avotus,visos minēti čukči,tā kā labojam nost,kā to izdarīt,es vēl neesmu "iebraukusi'???

Manā rokasgrāmatā Kathleen Kanzler(Innisfree's audzētavas īpašniece,vecākā audzētava ASV,kas vēl šodien darbojas) arī raksta eskimosu suņi Nu,tagad tiec nu gudrs

kurā gadā izdota rokasgrāmata? Kaut gan 2008. gada Krievijā izdotā suņu enciklopēdijā rakstīts, ka malamutam zilas acis
Kad pirmo reizi redzēju Balto, gan uz bildes, gan foto, man ar likās kāda laika vai kas cits

Agita rakstīja:kurā gadā izdota rokasgrāmata? Kaut gan 2008. gada Krievijā izdotā suņu enciklopēdijā rakstīts, ka malamutam zilas acis
Kad pirmo reizi redzēju Balto, gan uz bildes, gan foto, man ar likās kāda laika vai kas cits

Grāmata izdota 2003.gadā,es pieņemu,ka šī tante zina ko runā,audzētava dibināta 1947.gadā,haskijus sākusi turēt 1950.gadā.

lai tad paliek uz tantes sirdsapziņas