INFORMĀCIJA PAR AĻASKAS MALAMUTA STANDARTU

moderators Pirmdiena Janvāris 18, 2010 2:54 pm

Agita Trešdiena Janvāris 20, 2010 1:56 pm

FCI-Standarts N° 243 / 09. 06. 1999/ GB
IZCELSME : U.S.A.
IZMANTOŠANA : Kamanu suns.
KLASIFIKĀCIJA F.C.I. : 5 grupa; Špici un primitīvā (pirmatnējā) tipa suņi.
1.sekcija; Ziemeļu kamanu suņi.
Bez darba īpašību pārbaudes.

Tulkojusi A.Eizenberga

KOPĒJAIS IZSKATS: Aļaskas Malamuts – viens no vecākajiem Arktikas kamanu suņiem - spēcīgi veidots, ar dziļām krūtīm, spēcīgs un labi muskuļots ķermenis, stabila stāja. Stāja pauž darbīgumu un lepnumu. Lepni pacelta galva un modrs acu skatiens pauž interesi un zinātkāri. Galva plata. Ausis ir trīsstūrveida, izrādot interesi un modrību, stāvas. Purns apjomīgs, virzienā uz degunu, platumā viegli sašaurinās. Purns nav smails vai garš, bet nav arī strups. Apmatojums biezs. Mīksto vilnu un pavilnu aizsargā un pārklāj pietiekama garuma raupjš akots.
Malamuti ir dažādās krāsās. Sejas marķējumam piemīt atšķirīgas pazīmes, kas sastāv no cepures uz galvas, baltas sejas daļas, kas var būt gan pilnībā balta, gan daļēji marķēta ar joslu, un/vai ar masku. Aste ir labi apspalvota, novietota virs muguras un tās izskats atgādina plīvojošu „kuplu spalvu pie cepures”
Malamutam jābūt ar lieliem kauliem, fiziski labi attīstītām kājām, labām ķepām, dziļām krūtīm un spēcīgiem pleciem. Tam jāpiemīt visām citām fiziskām īpašībām, kas nepieciešamas efektīvai darba veikšanai. Gaitai jābūt vienmērīgai, balansētai, nenogurstošai un absolūti efektīvai. Viņš nav veidots kā kamanu sacīkšu suns, lai piedalītos ātruma sacensībās. Malamuts ir veidots spēkam un izturībai, jebkuras atsevišķas indivīda pazīmes, tai skaitā temperaments, kas ir pretrunā ar šo nolūku, ir jāuzskata kā visbūtiskākais trūkums.

SVARĪGĀKĀS PROPORCIJAS:

Krūšu dziļums ir aptuveni puse no skausta augstuma, dziļākais punkts atrodas uzreiz aiz priekškājām.
Ķermeņa garums no pleca locītavas līdz sēžas pauguram ir garāks nekā augstums no augstākā skausta punkta pie kakla pamatnes līdz pamatam.

UZVEDĪBA / TEMPERAMENTS: Aļaskas Malamuts ir sirsnīgs, draudzīgi noskaņots suns, nav „viena saimnieka” suns. Viņš ir uzticīgs kompanjons, atsaucīgs spēlēm. Nobrieduša suņa vispārējais iespaids raksturojas ar augstu pašcieņu.

GALVA: plata un masīva, nav rupja vai neveikla, bet atbilstoši proporcionāla suņa izmēram. Izteiksme maiga, sirsnīga.

GALVASKAUSA DAĻA:

Galvaskauss: plats un vidēji noapaļots starp ausīm, pakāpeniski sašaurinās un kļūst plakanāks sasniedzot acis, noapaļojas uz vaigiem. Viegla rieva starp acīm. Pieres līnija un deguna mugura savienojas ar taisnu līniju, kurai savienojuma vietā parādās viegls lejupvērsts lauzums.

Purna pieres pāreja: neliela

SEJAS DAĻA:

Deguns: deguna, lūpu un acu kontūru pigments visu krāsu suņiem, izņemot rudas krāsas suņus, ir melns. Rudas krāsas suņiem atļauts brūns. Gaišāk iekrāsots „sniega deguns” ir pieļaujams.
Purns: liels un masīvs, proporcionāls galvaskausa izmēram, no pārejas virzienā uz degunu viegli samazinās platumā un dziļumā.
Lūpas: cieši piegulošas.
Zobi: plati žokļi ar lieliem zobiem. Šķērveida sakodiens. Pārkodiens vai nepilns sakodiens ir trūkums.
Vaigi: vidēji plakani
Acis: ieslīpi novietotas, mandeļveida, brūnas, vidēja izmēra. Zilas acis ir diskvalificējošs trūkums.
Ausis: vidēja lieluma, proporcionāli mazas attiecībā pret galvu. Trīsstūrveida formas, viegli noapaļotas galos. Plati novietotas sāniski galvaskausa pakauša daļā, auss ārējā mala vienā līnijā ar ārējo acu kaktiņu, saceltas ausis galos nedaudz ieslīpas uz sāniem(ārpusi) virzienā no galvaskausa.
Stāvošas ausis nedaudz vērstas uz priekšu, bet kad suns strādā, ausis brīžiem ir noliektas (atglaustas) pret galvaskausu. Augsti novietotas ausis ir trūkums.
Kakls: spēcīgs un mēreni liekts.
Ķermenis: korpuss kompakti veidots, bet ne īss. Ķermenis bez liekā svara un kauli proporcionāli izmēram.
Mugura: taisna un viegli nolaidena uz krustiem.
Jostas vieta: stingra un labi muskuļota. Gara jostas vieta, kas atslābina muguru, ir trūkums.
Krūšukurvis: labi attīstīts.

ASTE: vidēji novietota; pie pamatnes turpina muguras līniju. Kad suns nestrādā, tā novietota virs muguras. Tā nav ielauzta vai cieši sagriezta uz muguras. Tā arī nav īsi un smalki pārklāta kā lapsas aste. Malamuta aste ir labi apspalvota un formas ziņā tā atgādina plīvojošu, kuplu „dekoratīvu spalvu pie cepures” (pusapgrieziena gredzens).

EKSTREMITĀTES

Priekškājas: spēcīgi kauli, labi muskuļotas, pretskatā taisnas līdz pēdvidum.
Lāpstiņas: vidēji slīpas.
Pēdvidus: īss un stiprs. Skatoties no sāniem, mazliet ieslīps.
Pakaļkājas: Ciska plata. Kustībā, skatoties no aizmugures, sunim, stāvot un kustoties, pakaļkājas precīzi kustās vienā līnijā ar priekškājām, ne pārāk plati, ne arī pārāk šauri. Rudimentārs pirkstveida izaugums uz aizmugures kājām ir nevēlams un to jālikvidē pēc kucēna piedzimšanas.
Ciskas: labi muskuļotas.
Celis: mēreni saliekts.
Lecamā locītava: mēreni saliekta un labi nolaista.
Pēdas: „sniega kurpju” veidā, blīvas un dziļas, ķepas ar labi attīstītiem spilventiņiem, ciešas, kompaktas. Pēdas ir lielas, pirksti cieši sakļauti un labi izliekti. Starp pirkstiem aug aizsargvilna. Spilventiņi biezi un izturīgi. Nagi īsi un stipri.

GAITA/KUSTĪBAS: Malamuta gaita ir noturīga, balansēta un spēcīga. Atbilstoši savam izmēram un uzbūvei, viņš ir veikls. Skatoties no sāniem, aizmugures kājas demonstrē spēcīgus atgrūdienus ar plūstošu, platu soli. Skatoties no priekšpuses vai aizmugures, kājas kustās precīzā līnijā, ne pārāk tuvu, ne arī pārāk plati. Kustoties ātrā riksī, pēdas savirzīsies uz ķermeņa centra (ass) līniju. Samākslota vai jebkādas cita veida kustības, kas neveido efektīvu un možu gaitu, ir nosodāmas.

APSPALVOJUMS

Spalva: Malamuta apspalvojums ir biezs, ar raupju aizsargkārtu, nekad ne garš un mīksts. Pavilna ir blīva no 2,5 – 5 cm gara, ieeļļota un pūkaina. Aizsargājošais un raupjais akots variē garumā tāpat kā pavilna. Spalva nosacīti saīsinās vidējā garumā uz ķermeņa sāniem, pieaugot garumā un biezumā uz pleciem, kakla un pārejot pār muguru līdz krustiem. Vasaras mēnešos Malamutam parasti ir īsāks un plānāks apmatojums. Malamuts izstādāms dabisks. Trimings nav pieņemams, izņemot tīri apkoptas pēdas.
KRĀSA :
Parasti krāsa variē no gaiši pelēkiem toņiem līdz melnam, sabuļkrāsas; no sabuļkrāsas līdz rudai. Krāsu savienojumi ir atbalstāmi pavilnā, atsevišķās vietās un bikšu daļā. Vienīgā pieļaujamā vienkrāsainā krāsa ir baltā. Baltā krāsa vienmēr dominē ķermeņa apakšdaļā, uz kāju daļām, pēdām un nemarķētās sejas daļas. Balta „liesmiņa” uz galvas pieres daļas un/vai apkakle vai pleķis uz skausta ir pievilcīgi un atbalstāmi. Nevienmērīgs un pārtraukts ķermeņa krāsojums ir nevēlams.

IZMĒRS / SVARS:
Vēlamie parametri ir:
Suņi - augstums skaustā 63,5 cm (25 inches), svars 38 kg (85 pounds)
Kuces - augstums skaustā 58,5 cm (23 inches), svars 34 kg (75 pounds).
Neskatoties uz to, izmērs jāskatās kontekstā ar tipu, proporcijām, kustībām un citām funkcionālām īpašībām. Kad vērtē suņus līdzīgus tipā, proporcijās un kustībā, priekšroka dodama sunim, kura parametri ir tuvāki noteiktajiem.

KOPSAVILKUMS :

Vērtējot Aļaskas Malamutu, pirmkārt, jāņem vērā tas, ka suns ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai Arktikas apstākļos. Pakāpe, kādā suns tiek sodīts vērtējot, ir atkarīga no tā, cik lielā mērā suns atšķiras no ideāla Malamuta apraksta un pēc tā,cik lielā mērā trūkumi faktiski ietekmē suņa darba spējas. Malamuta kājām jāatspoguļo īpašs spēks un lielisks atspēriens. Apskatot suni stājā vai kustībā, jebkuras neveselīgas priekškāju, pakaļkāju un pēdu pazīmes jāuzskata par nopietnu trūkumu. Šajā sakarā kā trūkumi jāatzīmē izvērstas kājas, elkoņu savērsums, slikts pēdvidus, taisni pleci, nepietiekami locītavu leņķi, neveikla gaita (jebkura veida gaita, kas nav sabalansēta, spēcīga, vienmērīga), apaļš krūšukurvis, nepietiekams krūšu dziļums, pārāk izteikta masivitāte, viegli (smalki) kauli un nepareizas kopējās proporcijas.

TRŪKUMI: Jebkura atkāpe no augstākminētā tiek uzskatīta kā nepilnība un vērtējuma atbilstoši trūkuma pakāpei.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:

Agresīvs, pārāk bailīgs suns.
Zilas acis.

Jebkurš suns, kuram nepārprotami piemīt jebkādas fiziskas vai uzvedības nenormālības ir diskvalificējams.

IEVĒROT:
Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.