Vilku špics/Keeskonds (Wolfspitz/Keeshound)

Sākšu ar šīs šķirnes standartu angļu valodā un ceru to arī iztulkot latviešu valodā.

F.C.I. Breed Standard For the Wolfspitz/Keeshound

FCI- Standard Nº 97 / 05. 03. 1998 / GB
WOLFSPITZ (Keeshound)
ORIGIN : Germany
DATE OF PUBLICATION OF THE ORIGINAL VALID STANDARD : 05.03.1998
UTILIZATION : Watch and Companion Dog
CLASSIFICATION F.C.I : Group 5 Spitz and primitive types, Section 4 Europian Spitz. Without working trial.

BRIEF HISTORICAL SUMMARY :
German Spitz are descendants of the stone age " Peat Dogs" (Torfhund) " Canis familiaris palustris Rüthimeyer" and the later Lake Dwellers (pfahlbau) Spitz; they are the oldest breed of dog in Central Europe. Numerous other breeds have been produced from then. In non-German speaking countries Wolfsspitz are known as Keeshonds and Toy Spitz as Pomeranians.

GENERAL APPEARANCE :
Spitz breeds are captivating on account of their beautiful coats, made to stand off by plentiful undercoat. Particularly impressive is the strong, mane-like collar round the neck (ruff) and the bushy tail carried boldly over the back. The foxy head with alert eyes and the small pointed, closely set ears give the Spitz his unique characteristic, cheeky appearance.

IMPORTANT PROPORTIONS :
The ratio of height at withers to body length is 1 : 1.

BEHAVIOUR AND TEMPERAMENT :
The German Spitz is always attentive, lively and exceptionally devoted to his owner. He is very teachable and easy to train. His distrust to strangers and lack of hunting instinct make him the ideal watchdog for home and farm. He is neither timid nor aggressive. Indifference to weather, robustness and longevity are his most outstanding attributes.

HEAD AND SKULL:
Well proportioned, wedge shaped when seen from above; from side showing definite stop. Dark muzzle equal to length of flat skull. Neither coarse nor snipey. Nose black.

CRANIAL REGION :
The Spitzs medium sized head, seen from above, appears broadest at the back and tapers in wedge shape to the tip of the nose.
Stop: Moderate to marked, never abrupt.

FACIAL REGION :
Nose : The nose is round, small and pure black, dark brown in brown Spitz.
Muzzle : The muzzle is not overlong and stands in pleasing proportion to the skull.( In Wolfspitz/ Keeshond, Giant Spitz and Medium-Size Spitz the ratio length of the muzzle to length of the skull is approximately 2 : 3, in Miniature Spitz and Toy Spitz approximately 2 : 4.).
Lips : The lips are not exaggerated, close fitting to the jaws and do not form any folds to the corner of the mouth. They are completely black in all colours, brown in brown Spitz.
Jaws/Teeth : The jaws are normally developed and show a complete scissor bite with 42 teeth, corresponding to the teeth formula of the dog, i.e. the upper teeth closely overlapping the lower teeth and set square to the jaws. In Miniature and Toy (Pomeranian) Spitz the lack of few premolars is tolerated. Pincher-bite is permissible in all varieties of Spitz.
Cheeks : The cheeks are gently rounded, not protruding.
Eyes : The eyes are of medium size, longish shape, slightly slanting and dark. The eyelids are black in all shades of colour, dark brown in brown Spitz.
Ears : The small ears are set high and relatively close to each other, triangular and pointed, they are always carried upright, stiff at the tips.

NECK :
The medium length neck is set broadly into the shoulders, slightly arched without throatiness and covered by a thick, profuse coat forming a large ruff.

BODY :
Topline : The topline starts at the tips of the erectly carried prick-ears and merges in a gentle curve with the short, straight back. The bushy, sweeping tail, which partially covers the back, rounds off the silhouette.
Withers / Back : The high withers drop imperceptibly into the shortest possible, straight, firm back.
Loin : Short-coupled, broad and strong
Croup : The croup is broad and short, not falling away.
Chest : The deep chest is well sprung, the forechest well developed.
Lower line : The brisket reaches as far back as possible, the belly has only a slight tuck up.

TAIL :
The tail is set on high and of medium length. It reaches upwards and rolls forward over the back and is covered with very bushy hair. A double curl at the tip of tail is tolerated.

LIMBS:
FOREQUARTERS :
General appearance : Straight, rather broad front.
Shoulders : The shoulder-blade is long and well layed back. The upper arm, which approximately the same length, forms an angle of 90 degrees to the shoulder-blade. The shoulder is well muscled and firmly connected o the brisket.
Elbow : The elbow joint is strong, close fitting to the brisket and turns neither in nor out.
Forearm :The forearm is of medium length in relation to the body, sturdy and completely straight. The back of the forearm is well feathered.
Metacarpus ( Pastern ) : The strong, medium length front pastern stands at an angle of 20 degrees from the vertical.
Front feet : The front feet are as small as possible, round and closed, so called cat feet, with well arched toes. Toe-nails and pads are black in all shades of colour, but dark brown in brown dogs.
HINDQUARTERS :
General appearance : The hindquarters are very muscular and abundantly feathered to the hocks. The hind legs stand straight and parallel.
Upper and lower thigh : Upper and lower thigh are of about equal length.
Stifle : The stifle joint is strong with only moderate angulation and is turned neither in nor out in movement.
Metatarsal (Hock) : The hock is of medium length, very strong and vertical to the ground.
Hind feet : The hind feet are as small as possible, tightly closed with well arched toes, so called cat feet. The pads are coarse. The colour of nails and pads is as dark as possible.
GAIT / MOVEMENT : The German Spitz moves straight ahead with good drive, fluid and springy.
SKIN : The skin covers the body tightly without any wrinkles.

COAT:
Hair : The German Spitz has a double coat - Long, straight, stand off top coat and short, thick, cotton-wool-like undercoat. Head, ears, front side of front and hind legs and the feet are covered by short, thick (velvety) hair. The rest of the body has a long rich coat. Not wavy, curly or corded, not parted on the back. Neck and shoulders are covered by a thick mane. The backside of the front legs is well feathered, the hind legs have ample feathering from croup to hocks. The tail is bushy.
GREY-SHADED SPITZ - KEESHOND : Grey-shaded is a silver grey with black hair-tips. Muzzle and ears dark in colour, round the eyes well defined spectacles shown as a delicately pencilled black line slanting from outer corner of eye to lower corner of ear, coupled with distinct markings and shading forming expressive short eyebrow, mane and ring on shoulder lighter, fore-and hindlegs without any black markings under the elbows or stifles, except slight pencilling on the toes, black tip of tail, underside of tail and trousers pale silver grey.

SIZE AND WEIGHT :
Height at withers : 49 + - 6 cm and with a weight corresponding to its size

FAULTS :
Any departure from the foregoing points should be considered a fault and the seriousness with which the fault should be regarded in exact proportion to its degree.

SERIOUS FAULTS :
* Faults in constructions
* Head to flat, distinct apple head.
* Flesh-coloured nose, eyelids and lips
* Missing teeth
* Faults in movement
* Missing of distinct markings of the face

ELIMINATING FAULTS :
* Gap in fontanel
* Over- or undershot bite
* Ectropion or entropion
* Semi-pricked ears
* Definite white patches
N.B. : Male animals should have two apparently normal testicles fully descended into the scrotum.

IEPAZĪSIM ŠĶIRNI.

(No krievu valodas tulkoja D.Brauere. Raksta oriģināls Audzētavas Pushistikoff mājas lapā.)

Špici - bet tieši pie šīs grupas pieder keeshondi, ir viena no senākajām suņu šķirnēm, ja ne pati senākā. Keeshondi - šķirne, kura vismazāk ir bijusi pakļauta mākslīgai atlasei un ir saglabājusi pilnībā savu seno veidolu, kurš pēc ārējā izskata visticamāk ir vistuvākais šķirnes pamatlicējam. Tas ir vidēja izmēra suns, kura ārējais izskats veidojas no biezas vilnas pelēki sudrabainā krāsā, kvadrātveidīga korpusa, izteiksmīgas galvas ar stāvošām nekupētām ausīm. Aste ir augstu novietota, iegriesta vairāk vai mazāk ciešā gredzenā uz muguras. Gadsimtu gaitā keeshonds ir vairots kā ideāls ģimenes suns, kompanjons un jūtīgs sargs. Holandiešu fermeri tos dažreiz izmanto lopu ganīšanai un apsardzei. Parasti šīm vajadzībām šos suņus izmanto ne pa vienam, bet baros(grupās). Daži no keeshondiem ļoti atbildīgi pieiet uzticētajam darbam un ir gatavi aizsargāt saimnieku īpašumu no nelabvēļiem ”līdz pēdējai asins lāsei”. Keeshondiem ir niecīga nosliece uz klaiņošanu, viņi ļoti augstu vērtē savu māju. Savu mīlestību un uzticību viņi dāvā visiem ģimenes locekļiem. Šie suņi ir draudzīgi un sadzīvo ar jebkuru mājdzīvnieku. Keeshondi ir ļoti tīrīgi, viegli apmācāmi nemēslot mājās. Daži ļoti labprāt izmanto suņu tualetes, ja saimniekien pēkšņi zūd iespēja tos regulāri izvest ārā. Dažiem no suņiem ir paradums mazgāties ar ķepu - tā, kā to dara kaķi. Keeshondi labprāt peld, vāļājas sniegā. Katrā no šiem suņiem guļ holandiešu baržu suns un tādēļ mūsdienu suņi ļoti mīl ūdens pastaigas. Pat pirmoreiz, nokļūstot tādā situācijā, viņi ar gudru ziņu iekārtojas laivā. Šķirne pilnīgi ir saglabājusi teicamu veselību, spēju adaptēties pie jebkuriem dzīves apstākļiem. Augsts apmācības līmenis - spējas, kuru dēļ špici ir pārdzīvojuši gadu simtus, paliekot blakus cilvēkiem. Keeshondiem (vilku špiciem) piemītošā vēlēšanās saprast cilvēku, uzminēt viņa uzvedību, uzticība un sargspējas, vēlēšanās vienmēr būt blakus un vienlaicīgi nebūt uzbāzīgiem, ir spēja, kas tik reti ir sastopama suņu aristrokrātijas rindās. Keeshondi - ļoti stipri, veseli suņi. Ja pareizi ir veikti profilaktiskie pasākumi, viņi praktiski neslimo, ļoti reti gūst traumas un pat ķepas uz stikliem tiek sagrieztas ne tik bieži, kā citu šķirņu suņiem. Pie pareizas kopšanas, pareiza uztura un lielas mīlestības keeshondi dzīvo ilgi. Viņu vidū ir suņi, kuri dzīvo līdz 16-17 gadu vecumam. Pie tam pat 12-14 gadīgi suņi ir aktīvi un maz slimo. 2004.gadā šīs šķirnes suņi kā dienesta (meklēšanas) suņi ir ierakstīti Krievijas Valsts selekcijas panākumu reģistrā. Keeshondi ir viegli apmācāmi. Viņiem piemīt dzīvs temperaments un vēlme saprast cilvēku. Pateicoties tam, apmācīt keeshondu ne tikai parastām komandām, bet arī citiem, daudz sarežģītākiem trikiem var jebkurš. Vajag tikai pacietību, lai paskaidrotu jūsu sunim, ko no viņa vēlaties. Jāatzīmē, ka keeshondi var ne tikai viegli apgūt labu uzvedību, bet kļūt arī par paklausības sacensību uzvarētājiem. Darbs ar keeshondiem pierāda - viņu spēju diapazons ir no kopējā paklausības kursa elementu izpildīšanas, līdz sardzes - aizsardzības un meklēšanas darbiem. Piemēram, ASV 1983.gadā par čempionu pēddziņu darbā kļuva keeshonds. Krievijā, īpaši apmācīta grupa keeshondu piedalās zinātniskajos pētījumos. Viņi tiek izmantoti labotatorijas apstākļos dzīvnieku pasaules smaržu identifikācijai (tuvāk par to www.keeshond.narod.ru). Neskatoties uz saviem nosacīti nelielajiem izmēriem, keeshondi ir stipri suņi. Ar panākumiem viņus var apmācīt vilkt slēpotāju. Viņiem piemīt sportisks gars, tie lieliski realizē savas iespējas adžiliti un citā aktīvā darbībā. Keeshondi gan pēc izskata, gan pēc rakstura ir ļoti pievilcīgi. Parādoties ļaužu pilnā vietā pārītim audzinātu keeshondu, vienmēr atskan dzīva interese un priecīgas atsauksmes. Šie suņi spēj atnest prieku tiem, kuri pēc tā ilgojas. ASV ir palīdzības sistēma vājdzirdīgajiem cilvēkiem. Keeshondi izrādījās vispiemērotākie, lai risinātu šīs programmas problēmas. Viņi kļūst par vājdzirdīgo kompanjoniem, laicīgi dodot tiem signālus par jebkuru informāciju, kura nokļūst aprūpējamā cilvēka apkārtnē. Šīs šķirnes suņi ir bieži viesi psihiatriskajās slimnīcās, neārstējami slimo klīnikās. Draudzīgais, jautrais, vienmēr labvēlīgi noskaņotais keeshonds atnes prieku slimajiem cilvēkiem. Viņš dāvā savu mīlestību slimiem bērniem, pierāda, ka viņus kāds mīl un grib ar viņiem spēlēties. Pēc daudzu to psihiatru atzinumiem, kuri nodarbojas ar slimo bērnu uzvedības korekciju, suņu vizītes dara brīnumus. Animaloterapija (nervu slimību ārstēšana ar dzīvnieku palīdzību) daudzās valstīs iegūst arvien lielāku nozīmi. Un viena no perspektīvākajām šķirnēm šajā nozarē ir keeshonds. Viņiem, tāpat kā labradoriem un zelta retriveriem ir ASV ārstu asociācijas atļauja atrasties psihoterapeita kabinetā pieņemšanas laikā. Ar savu klātbūtni šie suņi noņem noslēgtību un pie ārsta atnākušā pacienta uztraukumu. Vēsture līdz galam neizstāsta, kā Eiropā parādījušies špici un keeshondi to skaitā. Stiprais uzbūves tips, bagātīgā pavilna, pietiekami augsts socializācijas un intelekta līmenis vērš uzmanību uz pašiem atšķirīgākajiem veidiem kā tie kļuvuši par šķirni. Suņi, kas pēc tipa atgādina špicus, Eiropā parādījušies ļoti sen. Jau 16-17 gadsimtos dažādos Eiropas reģionos audzēti dažādu izmēru un krāsu špici. Melnie un brūnie špici sargāja vīnogulājus Vjutembergā, Lielie baltie bija izplatīti Pomerānijā un citā provincēs, bet mazie kļuva par mājas mīluļiem. Lielie, vilku krāsas špici sargāja mājas un zvejnieku laivas. Holandē tos sauca par keeshondiem, bet Vācijā - par vilku špiciem. Vācu vilku špiciem un Holandes keeshondiem acīmredzot ir viena izcelsme, bet viņu audzēšana attīstījusies pa nedaudz atšķirīgiem ceļiem. Ja keeshondus sāka turēt kā suni - kompanjonu, suni - pavadoni, tad vilku špici, kā jau gadu simtos pierasts, sēdēja piesieti un sargāja saimnieku īpašumu. Tas nevarēja neatstāt iespaidu uz suņu ārējo izskatu un raksturu. Vācu špici ir lielāki, aktīvāki un līdz zināmai pakāpei agresīvāki par tipiskajiem keeshondiem. Izmēru pieaugums, kā likums, mazināja suņu dekoratīvo izskatu. Vilku špici izskatās daudz vienkāršāki, nekā keeshondi. Starptautiskā Kinoloģijas Federācija (FCI) neatzīst keeshondus kā atsevišķu šķirni un visās izstādēs abu tipu suņi sacenšas vienā ringā. Suņu klubi Anglijā, Amerikā, Skandināvijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un D-Āfrikas republikā šos suņus reģistrē ar keeshonda nosaukumu. Tādā veidā Latvijā, kas strādā pēc FCI likumiem, šķirne saucas - vilku špici, lai gan viņu senču, kas ievesti no Amerikas, dokumentos bija rakstīts keeshondu nosaukums.

Danute, padalies ar mazo lācīšu bildēm

Ielikšu arī mazo lāčuku bilžukus.
Latvijā vairākus gadus ar keeshondu mazuļiem varēja lepoties vien audzētava EVRIDEX, bet nu arī mums ir šie burvīgie pelēki dūmakainie lāčuki.

Māte - Pushistikoff Boyarushka Skausta augstums - 49 см Acu pārbaude - tīras Tituli - LV JCH, LV CH, 3xCACIB, 3xBOB, 1xBOO.

Tēvs - Osenniy Briz Skausta augstums - 54 см Acu pārbaude - tīras РНТР - negatīvs (šī pārbaude Latvijā nav obligāta) Tituli - LV & LT & EST & BALT JCH, LV & LT & EST & BALT & RUS & BLR CH, INT CH (CIB CH), LV W"08, BALT W"08, RUS OANKO CH, 10xCACIB, 13xBOB, 23xBOO.

Helios Ra Boyaros - rezervēts uz Baltkrieviju.




Habibi Huanito Boyaros




Harita Gracia Boyaros




Heirons Centaur Boyaros

Šitādi viņi mums bija 54 dienas veci.
Harita Gracia Boyaros






Habibi Huanito Boyaros






Heirons Centaur Boyaros






Helios Ra Boyaros

Bildītes būs vēl. Ir jau sabildētas tikai jāpagaida kad atsūtīs.

Skaistas bildes. Man ļoti patīk šie suņči. Pirmo reizi es viņus redzēju kādus 6 gadus atpakaļ, Ķīpsalas izstādē, kur viņi man ļoti iepatikās. Pat uzdrošinājos iet pie saimniekiem, lai uzzinātu , kas tā par šķirni.

Agita
Un no kurienes bij tavs uzrunātais suns?

Danute rakstīja:Agita
Un no kurienes bij tavs uzrunātais suns?

Nezinu , tobrīd tas nebija svarīgi , Īpašniece bija krievu valodā runājoša.

Agita
Un kā ir tagad? Vai nevēlies sev tādu mājās?

ļoti skaisti bērni!